Riga IFF 2024. Iesaka Dita Rietuma

Šo ceturtdien, 17. oktobrī, sākas Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (Riga IFF). Tas norisināsies līdz nākamajai svētdienai, 27. oktobrim, izrādot filmas gan tiešsaistē, gan klātienē – kinoteātros "Splendid Palace" un "Forum Cinemas". 

Abas filmas – Pedro Almodovara "Blakusistaba" un Ali Abasi "Māceklis" – ir iekļautas Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā, un tās īpaši izcēlusi kinokritiķe Dita Rietuma. Palūkosim, kādas nianses un vērtējumus Rietuma sniedz par šiem diviem darbiem, piedāvājot ieskatu gan Almodovara emocionāli spēcīgajā stāstā par izvēli un cieņu, gan Abasi skatījumā uz vienu no mūsdienu pasaules ietekmīgākajām personībām.

Svaigākais Rīgas festivāla programmas papildinājums ir septembra sākumā Venēcijas kinofestivālā triumfējusī Pedro Almodovara filma Blakusistaba. Par spāņu meistara pirmo angļu valodā uzņemto filmu ar izcilajām aktrisēm Tildu Svintoni un Džulianu Mūru jau daudz rakstīts (skat., piemēram, publikāciju Karsta un jaudīga Venēcija Kultūras Dienā), šeit būšu konspektīva – izcils, tematiski jaudīgs mākslas darbs, kurā apvienots Spānijas režijas autoram raksturīgais stils – vizuālā dekorativitāte, estētisms un dziļš psiholoģisms. Šoreiz arī tēma ir spēcīga – cilvēka attiecības ar nāvi un tiesības izvēlēties cieņpilnu aiziešanu tad, kad ķermenis zaudē cīņā ar letālu slimību. Filmas galvenās varones ir kādreizējās draudzenes, kas satikušās pēc ilgāka laika, lai dotos savādā ceļojumā. Tilda Svintone atveido žurnālisti, kara korespondenti, kura izvēlējusies aiziet no dzīves, viņas draudzene rakstniece piekritusi būt šajā mirklī viņai līdzās. Blakusistabā. Kaut vietumis tekstos plakātiska (šis grēks jāuzņemas Džona Turturo atveidotajam varonim, abu paziņam), filma ir pamatīgs, estētiski un tematiski nozīmīgs darbs. 

Noskaties filmas treileri

Kādā tendencē iekļaujas Almodovara filma? Eiropas režijas klasiķi, septiņdesmitgadnieki, joprojām ir izcilā radošā formā un viņu filmas joprojām nereti kļūst par lielo Eiropas festivālu līderēm. Un, protams, aktuāli ir sieviešu stāsti.

________

Dzīvojam nervozā pasaulē, un fakts, ka tapusi filma par Donalda Trampa jaunības gadiem, nebūt nav viennozīmīgs. Filma, ko veidojis Dānijā dzīvojošais irāņu režisors Ali Abasi, raisa interesi jau paša odiozā varoņa dēļ. Māceklis tika pirmizrādīts Kannu festivāla konkursā, nekas īpašs ar to nenotika, balvas pamatoti neieguva, jo stāsts par Trampa biznesa jaunības gadiem atgādina visai viduvēju TV biogrāfisko filmu. 

Protams, varam aktualizēt jautājumu, vai un kāpēc šajā nervozajā laikmetā ir jāpievēršas neviennozīmīgām personībām, politiskām figūrām, veidojot biogrāfiskas filmas? Vai tomēr jelkāds stāsts par Trampu vai kādu citu politiķi, lai cik neitrāls šis stāsts arī būtu, nelej ūdeni uz viņa popularitātes un atpazīstamības dzirnavām? Šīs konkrētās filmas kvalitātes nav tik spēcīgas, lai tā sasniegtu plašas masas ASV prezidenta vēlēšanu gadā, kaut filmas izplatīšana ASV ir paredzēta šāgada oktobrī, tātad tieši pirms ASV prezidenta vēlēšanām. Man nav informācijas par Trampa attieksmi pret konkrēto filmu, tomēr režisora ieceres ziņā tā ir pieticīga, pat par spīti labam aktierdarbam – Trampa lomā filmējies aktieris Sebastjans Stans, savukārt Ivanku, Trampa laulāto draudzeni, tēlo viņai maz līdzīgā bulgāru aktrise Marija Bakalova no Borata odisejas (Borat, 2021). Kālab tik savdabīgais režisors Ali Abasi, kurš veidojis Kannās godalgotās filmas Kur pasaules satiekas / Border (2018) un Svētais zirneklis / Holy Spider (2022), ķēries pie šī projekta – stāsta par šeptīgu nekustamā īpašuma biznesmeni, kuram patīk blondīnes –, īsti nav skaidrs.

Noskaties filmas treileri

Kādas pasaules kino tendences ilustrē šī filma? Vēlmi veidot darbus par sarežģītām, politiski neviennozīmīgām personībām; šim trendam var pieskaitīt arī Kirila Serebreņņikova tematiski diskutablo, mākslinieciski bezatbildīgo un anēmisko filmu Ļimonovs, kas tika demonstrēta Kannu festivālā, savukārt nesenajā Venēcijas festivālā pirmizrādi piedzīvoja seriāls par Benito Musolīni karjeru M. Son of the Century / M. Gadsimta dēls (2024).

Raksts no kinoraksti.lv