Uz ekrāniem iznāk Mišela Gondrī jaunākā filma “Dienu putas”

Lai arī šogad laba kino cienītajiem Latvijā netiek piedāvāts neviens no tradicionālajiem rudens filmu festivāliem, šīs nedēļas kino repertuārs izceļas ar filmu "Dienu putas" ("L'écume des jours") - spožu jaunumu kino gardēžiem.

Filma „Dienu putas", kas uz ekrāniem iznāk 30.augustā, ir franču rakstnieka Borisa Viana pasaulslavenā romāna kino vizualizācija, kuru režisējis „Oskara" laureāts Mišels Gondrī („Gaišo atmiņu mūžīgais starojums", „Sapņu zinātne"). Titullomas filmā izpilda franču kino zvaigznes Odrija Totū ("Amēlija", "Saderināšanās uz mūžu", "Koko Šanele" u.c.) un Romēns Dirī ("Eirokokteilis", "Parīze" u.c.).

Filma ir stāsts par Kolēnus (Romēns Dirī), pārtikušu jaunekli, kurš sava prieka pēc izgudrojis pianokteili - klavieres, kas jauc kokteiļus. Tomēr vairāk par visu Kolēns ilgojas iemīlēties. Viņa pavārs Nikolā un labākais draugs Šiks iepazīstina viņu ar Kloē (Odrija Totū). Kolēna un Kloē neticami skaistais mīlasstāsts norisinās fantastiskā pasaulē, kurā mīlētāji lidinās rozā mākonītī un laulājas sirreālā zemūdens ceremonijā. Drīz pēc kāzām Kloē piemeklē savāda kaite - viņai plaušās aug ūdensroze...

Režisors Mišels Gondrī par filmu:

Kad pirmo reizi saskārāties ar romānu "Dienu putas"?

Gondrī: Es to lasīju, kad biju tīnis... Bet vīzija par filmu radās krietnu laiku pirms es kļuvu par kinorežisoru.

Vai rakstnieka Borisa Viana uzburtā pasaule ietekmēja jūsu daiļradi?

Gondrī: Jā, kad es sadarbojos ar Bjorku (islandiešu mūzikas zvaigzne), precīzāk, mūzikas video projektā, kurā bija plānots priekšmetus atveidot kā dzīvniekus. Man patīk doma par to, ka lietas var būt dzīvākas par cilvēkiem. Kad es biju mazs, es bieži iztēlojos, ka dažādi priekšmeti atdzīvojas.

Kā tika veidots filmas vizuālais tēls?

Gondrī: Mana pirmā reakcija bija atsaukt atmiņā un izmantot to, kas notika manā prātā, pirmo reizi lasot romānu - gluži tāpat kā izmantojot pirmo iespaidu par kādu cilvēku. Tas kalpoja kā pamats. Tomēr filmas kopējo vizuālo ainu es radīju ar tāda kā kontrolēta haosa palīdzību, un summējot detaļu pēc detaļas.

Filmas darbība risinās Parīzē, tomēr kad īsti risinās šie notikumi? Vai tad, kad pirmo reizi lasījāt romānu?

Gondrī: Nē, lai arī filmā ir atsauces uz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, tā nerisinās konkrētā laikā. Tas nav nedz 1947., nedz 2013.gads. Liela daļa vizuālo risinājumu ir saistīti ar manu bērnības pieredzi, piemēram, galvenā varoņa dzīvoklis.

Vai specefektu pārbagātība filmas uzņemšanu sarežģīja, sevišķi ņemot vērā to, ka pārsvarā tie bija tehniski un īsti efekti nevis radīti ar datortehnoloģiju palīdzību?

Gondrī: Jā. Taču es domāju, ka grūtāk ir uzņemt filmu, izmantojot tā saucamo "zaļo ekrānu" (kad fons tiek radīts digitāli).